Vindsērfinga dāvanu karte 

Vindsērfings Rīgā pie Latvijas čempiona

Tās ir neaizmirstamas sajūtas, ko var izbaudīt ikviens, iesākumā nav viegli pierast pie līdzsvara uz vējdēļa, tomēr pirmajās 10 min muskuļi pierod pie nestabilitātes un pamazām vējdēlis sāk slīdēt pa ūdens virsmu aizvien ātrāk, sejā sajūt nelielu vējiņu, kājas jūt ūdens šļakatas un pamazām izdalās dabīgais endorfīns, kas rada labsajūtu un nomierina. Ja ar ūdeni esat uz tu, tad šī ir dāvana jums. Ja tomēr ar instruktāžu liekās par maz, tu vari pieteikt vindsērfinga apmācību, lai apgūtu visas nianses. 
Iekļauts
  • Vindsērfinga instruktāža līdz 10 min
  • Vindsērfinga ekipējums 1h
  • Veste 1h

Cena 

25.00 Eur

Bankas pārskaitījums 

1) Veic bankas pārskaitījumu (rekvizīti)

2) Izprintē dāvanu karti (pa kreisi paraugi)

3) Dāvanu kartē ieraksti pārskaitījuma numuru un datumu 

Apģērbs

Peldkostīms vai peldšorti

Rezervācija

Iepriekšēja rezervācija aizpildot online formu www.vindserfings.com/rezervacija

Sezona

No 1.Maija līdz 1.Oktobrim

Derīga

12 mēnešus no iegādes brīža

Instruktors

Rihards Akmentiņš (pašreizējais Latvijas čempions vindsērfingā 2012-2018) vai kāds no Richard watersports centre profesionālajiem instruktoriem.

Pirmā Vindsērfinga nodarbība

  • Pirms nākšanas uz nodarbību ir iespējams sagatavoties izlasot teoriju šeit 
  • Nodarbības sākumā īsi tiek pastāstīts par inventāru un vēju
  • Pēc tam dodamies ūdenī, kur parāda pirmos vingrinājumus līdzsvaram, lai veiksmīgi apgūtu sērfošanu
  • Tālāk izpildām vingrinājumus, kuru laikā tiek stāstīts par manevrēšanu un Vindsērfinga pagriezieniem
  • Apgūstam pavēja
  • Pirmās nodarbības beigās mācamies kā iespējams nokļūt uz vēlamo vietu pārvietojoties pret vēju, pa vējam vai sānvējā
  • Tiem, kas šo apgūst ātrāk beigās mācamies ātru pavēja pagriezienu, pretvēja pagriezienu un beach startu

Vindsērfinga jautājumi un atbildes?

  • Kas nepieciešams līdzi uz pirmo vindsērfinga nodarbību?
dvielis, peldkostīms
  • Kādu vēju izvēlēties pirmajā vindsērfinga reizē?
vindsērfingā ir daudzas lietas ko nepieciešams sākumā apgūt un tāpēc pirmajā reizē nav ļoti būtisks vēja ātrums, bet tam nevajadzētu pārsniegt 7m/s
  • Vai iespējams apgūt vindsērfingu lielākā kompānijā?
tas ir iespējams un ja visiem ir vienāda pieredze vindsērfingā, tad tas būs vel jo interesantāk, tad jūs redzēsiet savu progressu
  • Vai vindsērfingu var apgūt vienā vasarā?
jā, tikai nepieciešams ar to aktīvi nodarboties
  • Kur skatīties vēja prognozi?
  • No cik gadiem var apgūt vindsērfingu?
Jaunākā serfotāja pie mums bija 6 gadus veca, kurai ļoti labi padevās, bet galvenais būtu, lai māk peldēt un gadiem nav tik liela nozīme
  • Ko darīt, ja nekad neesmu sportojusi vai iespējams mēģināt vindsērfingu?
Jā, jo vindsērfingu, lai apgūtu nav nepieciešams muskuļu spēks, vel jo vairāk pirmos soļus jums būs vel vieglāk apgūt, jo muskuļi ir papildus smagums un apgrūtinājums līdzsvara turēšanai

Kas ir vindsērfings?

Vindsērfings ir ūdens sporta veids, kurā izmanto vējdēli (parasti tas ir no 2 līdz 4 metru garš) un buru, kura izmanto vēja spēku. Bura kopā ar mastu un giku ir savienota ar dēli ,izmantojot  masta pēdu. Buras lielums ir robežās no 1.5m2 līdz 12.5m2. Atkarībā no apstākļiem, burātāja prasmes  un vindsērfinga klases var pielietot atšķirīgu buras izmēru.

Sērfotāju devīze "Vindsērfings ir Mūžīgs"

     Vindsērfinga pirmsākumi meklējumi 1976. gadā, kad Ķīšezerā notiek pirmā vējdēļu regate, kas iezīmē jauna burāšanas veida - vindsērfinga dzimšanu Latvijā. 1977. gadā tiek dibināta Rīgas burāšanas federācijas vindsērfinga komisija, kuru vadīja Māris Auseklis Dāle, un jau 9.-10. jūlijā Ķīšezerā notiek pirmās lielās sacensības - PSRS kausa izcīņas 2. posms vindsērfingā. Uzvaru izcīna Latviešu sērfotājs Gunārs Rozenbergs. Katram sērfinga pionierim bija ne tikai jāburā pašam, bet arī jāpiesaista citi, organizējot savas regates. Lielā mērā pateicoties Prezidentam Māra Dāles aktīvajai darbībai un mudināšanai uz vindsērfinga attīstību un regašu rīkošanu, radās leģendārās Usmas, Kāla, Burtnieka un Vītolregates. Pamazām vindsērfinga sports Latvijā uzplaukst un 1988. gadā Usmas regatē pulcē rekordlielu dalībnieku skaitu uz starta stājoties 284 dalībniekiem. Tajā pašā gadā 21. aprīlī tiek pieņemts vindsērfinga manifests "mūžīgiem laikiem"kura pirmais postulāts — sērfings ir ceļš uz neatkarību domās un dabā autors Māris Dāle. Dažus gadus vēlāk 1992. gada no Latvijas piedalās pirmie sportisti olimpiskajās spēlēs Ilona Dzelme-Grīnberga (21.vieta) un Ansis Dāle (29.vieta) un atkārtoti pēc 4 gadiem Ilona un Ansis piedalās 1996. gada olimpiskajās spēlēs. 2000. gada un 2004. gadā olimpiskajās spēlēs piedalās Vita Matīse. 2009. gadā notiek Eiropas čempionāts Liepājā (raceboard klasē), kur pēc ilgāka laika Latvijai kopējā ieskaites grupā par Eiropas čempioni kļūst Vita Matīse un Eiropas vicečempions Rihards Akmentiņš. Šobrīd 2015 gadā Latvija 3 reizes pēc kārtas ir saglabājusi Pasaules čempiones titulu raceboard klasē - 2013 un 2014. gadā Pasaules čempione Vita Matīse un 2015. gadā Ilona Dzelme-Grīnberga. Šogad vēl Formulas klasē par Pasaule vicečempionu kļūst Jānis Preiss. Par vēl lielākiem panākumiem nākotnē Latvijas sērfotājiem. 


Šis un tas par Vindsērfingu

* Vītolregate, katru gadu notiek citā vietā pārsvarā Latvijas ezeros, ir bijusi arī Baltijas jūrā un 2012. gadā notika Gardas ezerā, Itālijā. 

* Pirmā Usmas regate notika 1882. gadā.


Sasniegumi Vindsērfinga sportā Latvijai

2015. gadā Pasaules čempione Ilona Dzelme-Grīnberga (raceboard klasē); Pasaules vicečempions Jānis Preiss (Formula klasē)

2014. gadā Pasaules čempione Vita Matīse (Raceboard klasē)

2013. gadā Pasaules čempione Vita Matīse (Raceboard klasē)

2009. gadā Eiropas vicečempions Rihards Akmentiņš (Raceboard klasē); Eiropas čempione Vita Matīse (raceboard klasē)

1990. gadā Pasaules čempions Ansis Dāle (Mistral klasē)

1989. gadā PSRS čempione Ilona Dzelme-Grinberga


Olimpiskie sasniegumi

1992. gadā Olimpiskajās spēlēs piedalījās Ilona Dzelme-Grīnberga (21.vieta) un Ansis Dāle (29.vieta).
1996. gadā Olimpiskajās spēlēs piedalījās Ilona Dzelme-Grīnberga (18.vieta) un Ansis Dāle (20.vieta).
2000. gadā Olimpiskajās spēlēs piedalījās Vita Matīse
2004. gadā Olimpiskajās spēlēs piedalījās Vita Matīse (20.vieta)

Latvijas izlase (Vindsērfingā) 
2012 - 2016. gadā Rihards Akmentiņš (RS:X klasē) 
2006 - 2008. gadā Vita Matīse un Rihards Akmentiņš (RS:X klasē)


Satura un teksta sastādītājs - Rihards Akmentiņš 25.06.2015


Izmantotie avoti

* Personīgie arhīvi Rihards Akmentiņš

* "Latvijas burāšanas gadagrāmata 2006" (Sastādītāja un redaktore Ilze Prūse) (Latvijas Zēģelētāju savienība)

"Latvijas burāšanas gadagrāmata 2007" (Sastādītāja un redaktore Ilze Prūse) (Latvijas Zēģelētāju savienība)

https://en.wikipedia.org/wiki/Windsurfing

* "Sievietes pasaule" 1994. gada 25. februāra izdevums

* http://www.sporto.lv/raksts/prezidentu_godinot

* http://www.sporto.lv/raksts/muziga_interese

* http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/ilona-dzelme-grinberga-215?ref=vasara-1996

* http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/vita-matise-98?ref=ansis-dale-210

* http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/ansis-dale-210?ref=vasara-1992

* http://www.sailinglatvia.lv/?mod=94

Vindsērfinga apraksts

Vindsērfings ir ūdens sporta veids, kurā izmanto vējdēli (parasti tas ir no 2 līdz 4 metru garš) un buru, kura izmanto vēja spēku. Bura kopā ar mastu un giku ir savienota ar dēli ,izmantojot  masta pēdu. Buras lielums ir robežās no 1.5m2 līdz 12.5m2. Atkarībā no apstākļiem, burātāja prasmes  un vindsērfinga klases var pielietot atšķirīgu buras izmēru.

     Lai atbrīvotos no stereotipa, ka "sērfošana ir hipiju sporta veids", leģendārais čempions Robby Naish vindsērfingā mēģināja saskaņot sporta tēlu ar dzīvesveida tēlu. Līdz 1990. gadam dalībnieki izmantoja dažādus nosaukumus, lai aprakstītu sporta veidu, tostarp „burāšana”. Neskatoties uz apzīmējumu "Windsurfings", kas kļūst par vispārpieņemto nosaukumu, sporta dalībniekus joprojām sauc par "burātājiem", nevis "sērfotājiem". 

   Var teikt, kad vindsērfings noteikti balstās pagātnes kultūrā un sportā, un ir tuvs burāšanai, tomēr tas pārsniedz burāšanas robežas. Lai gan vindsērfinga  ekipējumu var uzskatīt par jaunas versijas jahtu, tas piedāvā pieredzi, kas ir ārpus jebkura cita buru kuģa iespējām. Vindsērfingā var veikt lēcienus, salto un citus frīstaila trikus, kas šo sporta veidu pārceļ citā vidē, kas vairs nav vienā klasē ar jahtu. Salīdzinot ar sērfošanu, vindsērfinga braucēji pirmie brauca pa pasaulē lielākajiem viļņiem. Sākotnēji to spēja tikai daži līdz tika izgudrotas latas, kambari, masta pēda un līdz ar to viļņi kļuva pieejamāki visiem tradicionālajiem sērfotājiem. Braukšanā pa vilni sākas jauna ēra un vindsērferiem bija iespēja braukt pa tiem pašiem viļņiem, kur parastiem sērfotājiem.

   Vindsērfinga sportam ir liels potenciāls un izaugsmes iespējas, salīdzinot ar citiem tā sauktajiem "Extreme" sporta veidiem, piemēram, snovbords, brīvā kalnu riteņbraukšana vai kiteserfings. Sākotnēji vidējais sērfotājs burāja ar 3.8 m garu dēli ar trīsstūra veida buru (no auduma) vējā līdz 3m/s pa seklu ezeru, uzpūšot stiprākam vējam tā bija cīņa ar inventāru. Mūsdienās sērfotājs izmanto 2.25m dēli un sērfo pa viļņiem, kad vēja ātrums ir 12-16m/s. 

   Lielu atšķirību starp burāšanu un sērfošanu var redzēt, kad sērfotājs glisē pa ūdens virsmu.  Vindsērfingā ir panāktas lielas izmaiņas, pārveidojot korpusu tā, lai tas spētu iet caur un zem ūdens, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, lai dēlis nezaudētu stabilitāti uz ūdens, izmanto spuru un garākiem vējdēļiem arī švertu.

  Kad vējš sasniedz 4 m/s, sākas sērfotāju pāreja no slīdēšanas pa ūdeni uz glisēšanas stāvokli pa ūdeni. Lai vieglāk būtu uzsākt glisēšanu, dēlim jābūt salīdzinoši mazākam un vieglākam par šverta tipa vējdēli. Lai pārvarētu ūdens stumšanu un uzsāktu glisēšanu, izmanto dēli, kam nav ķīlis(šverts), bet izmanto tikai dēļa un spuras attiecības, lai varētu viegli uzsākt glisēšanu. Kad ir glisēšanas stāvoklis, tad pagrieziena manevru izdara pa vējam glisēšanas stāvoklī un turpina glisēšanu pretējā virzienā . Ir iespēja sērfot no 0-30m/s, bet sērfotāji izvēlas vēju no 8-15m/s, jo tas ir vispiemērotākais, lai glisētu, kas, savukārt, mūsdienās padara sērfošanu aizraujošu un ieved citā pasaulē ar ātrumu un dinamiku.

  Iesācējiem jāapgūst balanss uz dēļa un izpratni pārvietojoties pa to, lai nezaudētu līdzsvaru. Kad iegūta izpratne par burāšanas teoriju un apgūtas pirmās iemaņas, nākamais solis vindsērfingā ir glisēšanas uzsākšana un turpināšana. 

  Pirmajās nodarbībās uz ūdens, lai iegūtu pamata iemaņas braukšanā ar vējdēli, nepieciešami instruktora ieteikumi un norādījumi, lai veiksmīgi apgūtu burāšanu. Lielā daļā attīstīto valstu ir nomas punkti un instruktori vindsērfingā. Sekojot instruktora norādījumiem, pamatiemaņas sērfošanā, vadīšanā un pagriešanās manevrus var iemācīties pāris stundās. Pamat prasmes sporta un meistarības uzlabošanā, lai izpildītu sarežģītākus manevrus, piemēram, glisēšanu,  pagriezienu ātrumā, ūdens startu un citu triku izpildīšana var prasīt garāku apmācības laiku. Apmācība ar DVD pastāv un ir ļoti noderīgi, lai apgūtu un pieslīpētu sarežģītus manevrus un lēcienus, ko ir grūti demonstrēt un saprast dabā.

  Vindsērfingu, kad tas ir apgūts, var baudīt līdz sirmam vecumam, un arī tad vēl var uzlabot savas sērfošanas iemaņas. Tas daļēji ir tāpēc, ka vindsērfingam ir tendence izraisīt mazākus zaudējumus nekā sportā, kas notiek uz cietas virsmas (kaut arī neapdomātas rīcības dēļ var radīt nopietnu kaitējumu, jo pastāv liels ātrums un augstumi, kad tiek izpildīti lēcienus). 

   Vindsērfings galvenokārt tika radīts kā pārvietošanās līdzeklis, nevis sports. Organizētā konkurence notiek visos līmeņos visā pasaulē un pastāv vairākas konkurētspējīgas vindsērfinga klases, kas ietver ātruma sērfošanu, slalomu,  sacīkšu braukšanu (Raceboard), viļņu sērfošanu, superX, un frīstailu. 

   Vindsērfings kā olimpiskais sporta veids tika iekļauts 1984. gada olimpiādē, kad vindsērfings sāka iegūt lielu popularitāti. Tomēr vindsērfinga popularitātē bija vērojams liels kritiens1990-to gadu vidū, kad aprīkojums kļuva specializētāks un prasīja vairāk zināšanu, lai burātu. Tagad šis sporta veids piedzīvo atdzimšana, jo jaunās iespējas, ko piedāvā iesācējiem, ir daudz vienkāršāk apgūstamas.

 Rihards Akmentiņš - daļēji tulkots no http://en.wikipedia.org/wiki/Windsurfing

Vindsērfinga apmācība un noma/ windsurfing learning and rent/ Rihards Akmentins / e-pasts - info@vindserfings.com